Iepazīt vēl svešo tēvzemi ...
"Kurzeme man jau daudz maz bija pazīstama. "
 

Aizvēsture

Jauneklis no Kurzemes guberņas, laika garam sekodams, 1856.g. iestājās Tērbatas universitātē matemātikas fakultātē. Turpat atrodas astronomijas nodaļa, uz kuru drīz viņš pāriet mācīties. Iesaistās jaunlatviešu kustībā. Atsaucoties Kr. Valdemāra ierosmei, sāk publicēties "Mājas Viesī" (1856 - 1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts).

Studentiem rakstu darbi ir neizbēgami visos laikos, un 1858.g. top grāmatiņa "mājām un skolām". Uz vāka redzam nākamā gada skaitlis, taču pārdošanā tā nonākusi vien 1860. gada pavasarī.

Rakstudarbi tolaik starp jaunlatviešiem netop lepnā klusumā. Ar piepalīgiem Juri Alunānu un Ernestu Dinsbergu, kā skolotāju arī.

Laika gaitā sazēluši dažādi mīti par un ap Barona personību, un ne tikai saistībā ar mūža darbu - Latvju Dainas.

Piemēram - kurš ir 1859.g. grāmatā ievietotās kartes autors? Minējumi ir izteikti, taču pierādījumi... Vai students cita starpā varēja tā ņemt un vienā mierā uzzīmēt pirmo "latviešu zemju lantkarti". skati apakšā!

Kurš ir pielikumu autors..., galu galā nevienam izdevumam titullapā autori norādīti nava`. Arī par to turpmākajā lapas gaitā.

"Man klintsakmeni neveļat,

man pieminekli neceļat,

no Latvju Dainām tas ir celts,

un nerūsēs šis Tautas zelts".

Daudz kam bija jāpāriet pāri, lai saturs rastos šim rindiņām.

Arī tam lai 24 gadu vecumā uzrakstītu un laistu klajā, pirmo latviešu apdzīvotās zemes aprakstu latviešu valodā.

Šeit mācos lasīt kā tas bija pirmajās latviešu skolās - latweeschu !

Priekšvēsture

Tuvojās trešā Atmoda, 1985. gadā vareni nosvinēta Barontēva 150 gadadiena. Ir turpināms - nākamajā 1986. gadā Tūristu klubs sarīko gājienu no Tērbatas līdz Dundagai. Visu gadu ļaudis iet, slēpo un riteņo, reizēm simtu lielā pulkā, ar karodziņiem... 1999.g. jau citi tūristi atkārto Gājienu mazākā skaitā. Taču arvien domājam, ka ir iespējams arī 21. gadsimtā ceļojot kājām pietuvoties īstai izpratnei par pamatvērtībām.

karte ar saiti uz KartiLivonijas guberņas karte izdota - Dorpat 1857.g.

Zaļā līnija - visticamākais studenta Christian Baron ceļš cauri Widzemei. Viņam nācās šķērsot Gauju 5 reizes, Daugavu 3, Aivieksti, Ogri un citas upes. Detalizēti skaties sadaļā ~GĀJIENS~

Karte no grāmatas un tās izstāstīšana -

L a t w e e s ch u zemmes kahrtes isftahstischana.
Wisspirmak ja=isschķiŗŗ uhdeņi un zemme.
I. Uhdeņi. Wissi uhdeņi muhsu landkahrtē irr uszihmeti ar z i l l u  p e h r w i. Te nu irr redzami:
1) Juhŗa — tas leelais zillais gabbals, kas muhsu zemmes kahrtê pa kreisu rohku un augschpusfê atrohdams.
2) Ezeri — tee mazee zillee platfchi, kas kahrtê schur tur atrohdami.
3) U p p e s. Wissas tahs zillas lihkas strihpiņas kahrtê, kas gallâ pee=eet pee juhŗas klaht, irr uppes.
Tahs mazas zillas strihpites, kas juhŗas gabbalâ un ezeros eekschâ weena blakkam ohtras redzamas, zinnams ne ko wairak ne nozihme, ka uhdeni, un tik tadehļ irr usmahletas, lai warr tohs uhdeņa platfchus weegli atschķirt no zemmes.
Apluhkosim nu paschu zemmi, tad irr iszchķiŗŗami:
II. Kalnaini jeb tahdi zemmes gabbali, kas wairak ne ka simts pehdu isceļļahs par juhŗas speeģeli augstak. Tee gabbali irr ar it smalkahm b r u h n a h m strihpitehm apzihmeti. (Tee zemmakee zemmes gabbali irr atstahti balti.) No teem kalnaineem gabbaleem
1) tee kas maz tik saceļļahs augstumâ, irr uszihmeti ar it rettahm smalkahm strihpiņahm; tikkai mallâ tahs stahw beezaki kohpâ.
2) Tee gabbali, kas eet pahrak par diwi woi trihs simts pehdahm augstumâ, irr ar beezakahm it smalkahm bruhnahm strihpitehm apzihmeti.
3) Wehl beezaki stahw tahs smalkas strihpites kohpâ, kas nozihme tahdus leelakus zemmes gabbalus, kas jau kahdu peec simts pehdu jeb wairak augstakas, ne ka juhŗas uhdens speeģelis. Eeskattees landkahrtê pa labbu rohku augschajâ stuhrê ap Laicenes muischu, un arri Widzemmes widdū, ap Westenes un Behrzaunes muizchahm.
4) Tee mazee appaļi bruhni placcischi tad nu zinnams nozihme kalnu gallus.

III. Bet nu apluhkosim wissas cittas strihpites un zihmes muhsu zemmes (jeb land=) kahrtê. Wissas tahs irr ar m e l n u  p e h r w i usmahletas. Sche nu atrohdam:
1) R o h b e z ch u s — kas uszihmeti ar tahdahm mellahm strihpiņahm, kas isleekahs it kà saraustitas mazos gabbaliņos, tà ka arweenu atleek maza ruhmite waļļam starp teem gabbaliņeem. Tahdâ wihzê irr uszihmeti:
A. Gubernementu rohbezchi (ar resnahm strihpehm) starp Kurzemmes un Widzemmes (no Kaugaru ezara lihdz Baldohnas m., tahļak eet rohbeschi gaŗŗ Daugawas mallas), starp Kurzemmes un Leischu zemmes, starp Widzemmes un Witepskas. (Leischu zemme stahw appakschpusfê un Witepskas gubernemente landkahrtê pa labbu rohku.)
B. Teesas apriņķu rohbezchi Kurzemmê un Widzemmê, ar drusciņ teewakahm strihpehm.
D. Ķirspehlu rohbezchi. Tee irr, isfchķirschanas labbad, ar mazeem melneem punktischeem rindê, uszihmeti. (Kurzemmê tikkai tahs 33 waldischanas Ķirspehles irr uszihmetas.)
2) C e ļ ļ u s. Ja wissus ceļļus gribbetum uszihmeht, tad kahrte paliktu par daudz raiba. Te tadehļ tikkai pahrs to leelaku ceļļu irr, ar mellahm, mehreni smalkahm pateeschahm strihpehm usbildeti, leelceļļi kas wedd no Rihgas us citteem pilsateem, kà: Walku, Dinaburgu, Jelgawu un Schauli, Leepaju un Klaipehdu, Kuldigu un Wentspilli.
3) Cilweku mahjokļus wehrâ likdami, atraddisim muhsu zemmes kahrtê:

A. P i l s a t u s; no scheem tee leelee, ka Rihga, Jelgawa, Dinaburga, irr uszihmeti ar dubbultu mellu appaļu riņķi; tee mazaki ar weenkahrtigu mazu riņķi; abbas wihzes riņķu eekschâ irr smalkas mellas strihpites.
Tee diwi ar muhreem apceetinati kaŗŗa pilsati Daugawas mallâ, Dinaburga un Skanste irr sawadâ wihzê uszihmeti.
B. M e e s t u s jeb mazus pilsatiņus. Tee irr uszihmeti ar mazu appaļu riņķi, kur punktiņsch eekschâ un krusts wirsû.
D. M u i s ch a s. Tahs irr ar mellu riņķiti ween, bes punktiņa eekschâ, uszihmetas, un krusts tik tad irr wirsû, ja baznica irr klahtumâ.

E. Ugguns bahkas — Daugawas gallâ, us Kolkas raggu, Ruhneeschu sallâ eeksch juhŗas, un ne tahl no Wentspils: wissas tahs irr sawadâ wihzê nozihmetas, ko landkahrtê weegli warr atrast.
4) Wehl ar mellu drukku kahrtê irr atrohdami:
A. Pilsatu, meestu, muizchu, ezaru un uppu un dazchadu kalnu w a h r d i, kas cik bij eespehjams, riktigi latwiski sarakstiti. Bohkstabs m. pee wahrda nozihme muizchu (W.= weccu, J. = jaunu), u. = uppi., k. = kalnu, e. = ezeru.
B. K a h r t e s mehri. Kahrtê us kreisu pusfi appakschâ atrohdam diwi dubbultas strihpes, kur wirsû uszihmehts, cik leels gabbals us scho landrahrti nozihme 5 werstes, jeb 10, 25 woi 50; tai wirsejai blakkam stahw juhdzu mehrs.
D. Kahrtes mallâ usmannigais eeraudzihs pa labbu un pa kreisu rohku tohs skaitļus 56 un 57, tàpat arri appakschajâ un augschajâ mallâ 39, 40, 41, 42, 43, 44 un 45. Schee skaitli arri nozihme mehrus, prohti tahdus, kas apsneedz wissu pasauls lohdi. Tee mehri par labbu un kreisu rohku stahw katris 15 juhdzu weens no ohtra, un skaitlu rehķinums eesahkahs pee Ekwatora (t. i. tai wisfusiltakâ weetâ us deenas pusfi, tur, kur katra deena un katra nakts arweenu paleek 12 stundu gaŗŗi). Skaitļu beigums irr augschpufsê, pehdigâ Zeemeļu gallâ, kur ar 90tu skaitlu beidzahs, un kur katra deena un katra nakts 6 mehneschus gaŗŗi. (Katras, tà arri muhsu landkahrtes a u g s c h p u s s e rahda teescham us Zeemeļeem, appakschpusfe us pusfdeenas pusfes, labbas rohkas pusfe us Rihteem, kreisa pufse us Wakkareem.) Kuldiga, Rihga un Lubbahne stahw, kà katris kahrtê warr redzeht, gandrihz lihdzigi appaksch 57tu skaitļu, jeb zemmes lohdes p l a t t u m a `g r a h d u ; tad nu no Rihgas jeb Kuldigas lihdz Ekwatora irr 57 reiz 15 juhdzes, un lihdz Zeemeļeem tikkai 33 reiz 15 juhdzes.
Tee skaitli appakschâ un augschâ pretti nozihme pasaules lohdes g a ŗ ŗ u m a `m e h r u s jeb grahdus. (Sche rehķinumu irr usņehmuschi pee kahdas sallas Ferro wakkara pufsê, un no turrenes skaita 360 grahdus wifsapkahrt pasaules lohdi.) Tik tahm weetahm ween, kas stahw appaksch to paschu gaŗŗuma grahdu (kà Dinaburga un Werro, jeb Leepaja un Klaipehda, jeb Walka, Krihcburga un Subbate) irr wifsahm lihdzigi weenâ accumirkli pussdeena, pussnakts u. t. j. pr.

Kas wefselu grahdu (muhsu zemmês kahdu 9 juhdzu) mahjo us wakkara pufsi, tam 4 minutes sebbak saule uslecc un no-eet. Tad nu Dinaburgà kahdas 20 minutes agrak saule lecc un no-eet, ne ka Leepajâ woi Klaipehdâ, Walkâ 9 minutes agrak ne ka Jelgawâ, 5 min. agrak ne ka Limbazchôs.
Skohlmeisteŗi luhdzami lai par schahm leetahm gruntigaki behrneem isftahsta un usdohd rehķinumus; caur to muddina cilwekam prahtu, woi gribb, woi negribb. Un prahtu muddinaht irr skohlmeisteŗu wifsulabbais, wifsuteicamais darbs.

Uzmanību - VECĀS RAKSTĪBAS TEKSTS PĀRCELTS no lnb/gramatas !

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .