Ceļojums

Kartes pamatne no Tērbatā, 1857. gadā izdotas Livonijas guberņas kartes.

Zaļā līnija veidota vadoties pēc Krišjāna Barona atmiņām par gājienu (1923). Attālumi mērīti uz balticmap.com, mūsdienās trūkstošos ceļa posmus pieskaitot tuvināti. Šajā kilometrāžā neietilpst visu "apkārtnes apstaigāšanu" - Piebalgā, Ērgļos, Koknesē un Siguldā (ar Turaidu un Krimuldu klāt ņemot). Tie ir kopā daudz vairāk par 415 "oranžajiem" km..., nenosakāmi vairāk. Laika bija piecas, Vidzemei četras nedēļas. Vidū Jāņu dienas svinēšana...

iespēja lejuplādēt kopējo Vidzemes karti ar zaļo līniju - miniLiwland.jpg

Pieturpunkti

Šajās kartes daļās ar trijstūriem atzīmētas zināmās naktsmāju vietas - krogi, skolas, paziņu mājas, . Pirms Otepes iespējami divi ceļa varianti -

Garākais ceļa posms par kuru nekas nav teikts

Lielākā daļa ceļa nobraukta zirga pajūgā

Daugavai pāri ceļ pārcēlājs...

...arī Gaujai, tikai mazāk patstāvīgās vietās.

"taisnā garlaicīgā šoseja..." jau ir izbūvēta.

Sākas cita guberņja, gaidu muitnieku..!

Vērtumi

Pār Emajogi upes Akmens tiltu (Kivisiild) students kilometru no savas mītes vietas St. Petersburg ielā 23, četrus gadus soļoja uz augstskolu. Cita starpā Kristijans piemin, ka staigājis pa Emajegi krastiem iepazīstoties ar apkārtnes stādu valsti. Emajegi ir 101 km gara upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā, (latviešu: Mētra, igauņu: Emajõgi, krievu: Эмайыги́, vācu: Embach) Tās krastos atrodas otrā lielākā Igaunijas pilsēta Tartu (Dorpat, Jurjev).

Fraternitas Academica Dorpatensis krāsas

Akmens tilts (Kivi siild) Tērbatā. Pa to studenti no III pilsētas rajona ikdienu gāja pāri uz augstskolu (Ülikool). Tilts nav pārdzīvojis 1944.g., ir tā modelis. Krastmalā tirgus, viens no daudzajiem - tirgošanās notika visos upei tuvākajos laukumos.

Svētais ezers (Puhijerv) pie Otepē. "...apstaigājām kājām ezeram visapkārt, gan apbraukājām pašu ezeru un viņa saliņas laivā, gan ..."

Valka tai laikā bija sīks miestiņš ar 1 700 iedzīvotājiem -

Gauja tolaik tika šķērsota ar prāmi pie mūsdienu Vekšiem. kopumā Gauju nāksies škērsot mazākais piecas reizes.

Aiviekste tika šķērsota jautrā noskaņā kopā ar ceļa biedru Jurjānu zirga pajūgā. Vai braukšus vai uz prāmja, kas to pateiks? Otrreiz nākamajā dienā gan puslegāli - laiviņā.

tagad Aiviekstes grīva uzpludināta, un tikai reizi gadā var mēģināt te brist. Toties laivu daudz gar Gostiņu krasta dambi, atliek laikus aizrunāt.

Stukmaņu muižas apkārtne saglabājusies gluži kā pirms gadsimta. Pat viena no retajām "autentiskām" nakšņošanas vietām bijušajā Stukmaņu krogū.

Vai par diženāko Tēvzemes dabas pieminekli vēl kas sakāms?! Staburags - daudz dzirdēts, nu ieraudzīts...

Tolaik šķērsot lielāko Upi bija kā pēc saraksta. Prāmis pār Daugavu kaut nakts laikā sakliedzams. Tas būs vajadzīgs vēl otru reizi lai tiktu atpakaļ Vidzemes krastā pie Pērsejas un Kokneses.

No Piebalgas un Ērgļiem tecēdama, Ogre gluži liela izaugusi, taču vēsturiskā tilta (ceļa līkums) vietā nu ir padziļš līcis.

Sigulda (kopā ar mūsdienās Turaidu un Krimuldu) tika ilgākā laikā "apstaigāta uz visām pusēm".

Livonijas metropolē, kura arvien turas pretīm slāvu impērijas standartiem, cits kultūras gars. Beidzot sākta aizsargvaļņu nojaukšana, no tiem rodas Bastejkalns. Aizsargrāvis pārtop par kanālu apstādījumu joslā un bulvāriem. Pankūku bastiona vietā grasās celt antīku formu teātri.

No Rīgas Kalnciema virzienā ilgu laiku maldījāmies ap Mukpurvu (vieta kur iemukt vai iemūk?) un lidostu RiX . Līdz atradās karte ar nepārprotamām vējdzirnavām mūsdienu Piņķos. Tātad no Pārdaugavas students špacierējs gar Solitude un Anniņmižu.

Brokasts ieturēts Piņķu krogū (kur tagad luksofora krustojums), līdz steigšus pamests ņemts virziens gar Babīša kāpostu laukiem.

Mācītājmuiža stāv kā stāvējusi jaunu elpu ievilkusi, taču no tilta palikuši vien strupuļi balstu vietās. Mūsdienās Dzilnupi īsā posmā šķērso triji tiliti. Agrāk tādu lepnību atļauties nevarēja. Šolaiku gājējiem nu metams iazmanīgs līkums, lai tieši īsto vietu un vecā ceļa gaitu turpinātu.

Celtuve pāri Lielupei (Bolderupe) nedaudz virs mūsdienu Liepājas šosejas tilta. Un mūsdienās arī jauna robeža - Ķemeru Nacionālais parks, turklāt stingrs režīms ar staigulīgāko plēsēju - Vilku kājas baro...

Guberņu robeža šķērsota - mājas pievelk - vēl pa ceļam dzimtās vietas un radi apmeklējami Slampē.